Interaktīvo instalāciju veido trīs galvenās sastāvdaļas: dzīvs organisms ar aktīvi mainīgu kustības trajektoriju ierobežotā telpā (konkrētāk, akvārijs ar vienu ūdens iemītnieku - zivi), tīkla kamera, kas novietota virs akvārija, kurš pilnībā ietilpst tās uztveres laukā, un dators, kas apstrādā no tīkla kameras iegūto informāciju un “pārtulko” to konkrētām darbībām virtuālajā vidē. Precīzāk, ar koda palīdzību zivs kustības trajektorija realitātē atbilst kursora kustības trajektorijai virtuālajā vidē. Piemērojot kursoram automātisku klikšķi ar noteiktu laika intervālu, sākas ceļš no saites uz saiti. Zivs “sērfošanu” internetā var viegli simboliskā veidā sasaistīt ar darba saukli jeb nosaukumu “Caught in the Net” (“Notverts Tīklā”), kas, pirmajā uztveres līmenī asociējas ar pavisam praktisku un varbūt arī viegli banālu realitāti, tas ir, zivs nokļūšanu īstā tīklā. Šo vārdu salikumu, protams, var pārnest arī dziļākā līmenī, saprotot kā metaforu mūsu uztveres fragmentācijai un nebrīvei, nonākot interneta dziļumos un bieži vien nespējot no tā izkļūt, vai, precīzāk, nespējot lietderīgi un racionāli izmantot tā piedāvātās iespējas. Zivs kustības trajektorijas vadītais kursors bezmērķīgi klikšķina uz hipersaitēm, vienlaikus neredzot un neapzinoties informāciju, kuru šo hipersaišu saturs sniedz. Darba konceptuālais mērķis nav parādīt internetu kā degradējošu vai apātisku mediju, bet gan vērst uzmanību uz tā riskiem, kā arī uz mirkli izslēgt cilvēku kā savienojošo posmu starp simbolisku dabas elementu un tehnoloģiju, ļaujot šiem bieži vien par nesamierināmiem uzskatītiem lielumiem - dabai un tehnoloģijām - mijiedarboties patstāvīgi.