Konceptuālās idejas pamatā ir vēlme caur sonificētiem
ķermeņa datiem nodot autora pieredzi, izjūtas un emocionālā,
fizioloģiskā stāvokļa portretējumu. Rezultātu nav iespējams
paredzēt, kaut arī sonifikācijas parametri tiek iepriekš nodefinēti,
tomēr ķermeņa uzvedību un reakciju uzstāšanās laikā nav
iespējams kontrolēt vai kā citādi būtiski ietekmēt.
Ideja par mākslas darbu veidojās izzinot personīgo pieredzi
un iekšējo emocionālo stāvokli saspringuma brīžos. Izmantojot
šos novērojumus un interesi par to izmantošanu kā pētniecības
materiālu, radās ideja paust iekšējo fizioloģisko stāvokli caur trīs
ķermeņa procesiem – pulss, elpošana, svīšana.
Mērījumi izvēlēti balstoties uz poligrāfa darbības (melu detektors)
principiem.