Konceptuālās idejas pamatā ir vēlme caur sonificētiem ķermeņa datiem nodot autora pieredzi, izjūtas un emocionālā, fizioloģiskā stāvokļa portretējumu. Rezultātu nav iespējams paredzēt, kaut arī sonifikācijas parametri tiek iepriekš nodefinēti, tomēr ķermeņa uzvedību un reakciju uzstāšanās laikā nav iespējams kontrolēt vai kā citādi būtiski ietekmēt. Ideja par mākslas darbu veidojās izzinot personīgo pieredzi un iekšējo emocionālo stāvokli saspringuma brīžos. Izmantojot šos novērojumus un interesi par to izmantošanu kā pētniecības materiālu, radās ideja paust iekšējo fizioloģisko stāvokli caur trīs ķermeņa procesiem – pulss, elpošana, svīšana. Mērījumi izvēlēti balstoties uz poligrāfa darbības (melu detektors) principiem.