Mums savu ikdienu arvien grūtāk iedomāties bez mobilā telefona vai datora klātbūtnes. Pateicoties tehnoloģijām, mēs esam viegli sasniedzami un gandrīz vienmēr atrodamies pāris klikšķu attālumā no nemitīgi mutuļojošās informācijas plūsmas, varam piekļūt un dalīties ar mums interesējošiem materiāliem pāris sekunžu laikā. Taču tehnoloģijas ne tikai atvieglo mūsu ikdienu. Savā ziņā tās izmaina to kā komunicējam un arī to, par ko kļūstam tās izmantojot. Kas notiek ar pašu cilvēku? Kā tas ir - būt un reizē nebūt? Būt klātesošam un reizē atrasties kur pavisam citur. Tehnoloģiju iespaidā, sabiedrībā radusies tendence "iepauzēt" vienam otru. Darbs veidots mēģinot attēlot sajūtu, kas rodas, kad sarunu iztraucē vai pārtrauc vēlme/vajadzība pielietot mobilās saziņas ierīces. Kad cilvēks neapzinati tiek ievilkts virtuālajā pasaulē, kas to apžilbina un aizrauj. Cilvēks kļūst grūti sasniedzams. Netverams. It kā caurredzams. Pastāv fiziskā klātbūtne, taču iztrūkst garīgā un emocionālā uzmanība un saikne, kas citādi rodas cilvēciskā kontaktā sarunas laikā. 

brb - be right back (no angļu valodas tulk.) - tūlīt būšu atpakaļ/ tūlīt atgriezīšos. “Lūdzu, nedaudz uzgaidi līdz atgriezīšos, lai parunātu ar Tevi.”