Ķeltu ticējums vēsta, ka zaudēto tuvo cilvēku dvēseles iemājo kādā zemākā būtnē – dzīvniekā, augā, nedzīvā priekšmetā - un ir mums tiešām zudušas līdz dienai, kura daudziem nekad nepienāk – kad ejam garām kokam vai iegūstam priekšmetu, kas ir viņu cietums. Mūsu atbrīvotas, dvēseles tad ir uzvarējušas nāvi un atgriežas dzīvē kopā ar mums. Tā ir ar mūsu pagātni. (..) Pagātne ir apslēpta ārpus tā valstības un varas kādā materiālā priekšmetā (sajūtā, ko mūsos varētu pamodināt šis materiālais priekšmets). – Prusts Atrastie objekti ir kultūras artefakti un pagātnes ieraksti – arheoloģiski pavedieni par sabiedrību, kas tos producējusi. Tā ir poētiska tēlu valodas izvēle, rekonstruējot izzūdošu atmiņu objektu – lībiešu koka laivu, kā daļa atrodas Mazirbes laivu kapsētā. Projekts ietver gan personisko aspektu – atmiņu vietas un dzimtas vēsturi – mājas Atmiņas Alūksnē, Latvijā, ko cēlis mans vecvectēvs Juhans Jurss (1847-195?, Tomskā), laivu meistars; gan sociālo – saistībā ar lībiešu tautas kultūru Latvijā. Mūsdienās lībieši ir minoritāte, ko pārstāv nedaudz vairāk nekā simts cilvēku. Projekts ir vērsts uz kultūras mantojuma saglabāšanu, izmantojot mediju arheoloģijas metodes un uz objektiem orientētu mākslas praksi. Sadarbībā ar mūziķi Andri Alviķi tika izveidota skaņas kompozīcija, kā partitūra balstās objekta struktūrā.